TALLINA, IGAUNIJAS GALVASPILSĒTA

Atrašanās vieta

Tallina, Igaunijas galvaspilsēta, atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras reģiona ziemeļaustrumu daļā. Tallinas platība – 159,2 km² (Igaunijas kopējā platība - 45 227 km²).

Klimats

Tallinas klimatu raksturo diezgan auksta ziema, vēss pavasaris ar nelielu nokrišņu daudzumu, mēreni silta vasara un garš un lietains rudens. Tomēr ir arī vasaras, kurās vairāku nedēļu periodos var piedzīvot +30°C temperatūru, un siltais, saulainais laiks var aizkavēt rudeni līdz pat oktobra vidum.

Vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir +16,7°C.

Vidējā gaisa temperatūra februārī ir -4°C.

Laika prognoze internetā: www.weather.ee/tallinn.

Laiks

Igaunija atrodas Austrumeiropas laika zonā: GMT + 2 stundas.

Vasarā: GMT + 3 stundas.

Iedzīvotāji

Tallinā ir 410 050 iedzīvotāju (01.06.2010. dati).

Tautības: igauņi 52,3%, krievi 38,5%, ukraiņi 3,9%, citi 5,3%.

Valoda

Igaunijas oficiālā valoda ir igauņu valoda. Sabiedrībā zināmas un sarunvalodā lietotas ir arī krievu, somu, angļu un vācu valodas.

Reliģija

Lielākā sabiedrības daļa ir luterāņi (30%), tad seko Krievijas pareizticīgie (28%) un katoļi (3%).

Tomēr tikai 20% igauņu pieder pie kādas no reliģijām.

Vīzu noteikumi

No 2007.gada 21.decembra Igaunija ir Šengenas līguma dalībvalsts.

Eiropas savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu pilsoņi var brīvi ieceļot Igaunijā. Nepieciešamais ceļošanas dokuments ir nacionālā identifikācijas karte vai pase.

Šo valstu pilsoņiem nav nepieciešama vīza, lai ieceļotu Igaunijā un 6 mēnešu periodā tur uzturētos līdz 90 dienām: Andora, Argentīna, Austrālija, Brazīlija, Bruneja, Kanāda, Čīle, Kostarika, Horvātija, Salvadora, Gvatemala, Vatikāns, Hondurasa, Honkonga, Izraēla, Japāna, Makao, Malaizija, Meksika, Monako, Jaunzēlande, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Sanmarīno, Singapūra, Dienvidkoreja, ASV, Urugvaja, Venecuēla. Nepieciešamais ieceļošanas dokuments ir derīga pase.

Pilsoņiem no valstīm, kas iepriekš nav minētas, ieceļojot Igaunijā, ir nepieciešama vīza. Tāpat šiem ceļotājiem ir nepieciešama pase, kas derīga vismaz 3 mēnešus pēc plānotās izbraukšanas no Igaunijas.

Bērniem vecumā no 7 līdz 15 gadiem, ceļojot uz Igauniju, ir jābūt savai pasei vai, ja viņi ir reģistrēti savu vecāku pasē, ir jābūt viņu fotogrāfijai blakus vārdam. Bērniem līdz 7 gadu vecumam nav nepieciešama fotogrāfija, ja viņi ir reģistrēti savu vecāku pasēs. Personām virs 15 gadiem ir jābūt atsevišķam ceļošanas dokumentam ar fotogrāfiju. Lai iegūtu detalizētāku informāciju, lūdzu, sazinieties ar tuvāko Igaunijas konsulātu vai vēstniecību, vai skatieties Igaunijas Ārlietu ministrijas mājaslapā internetā.

Valūtas maiņa

Nacionālā valūta: 1 eiro = 100 centi. 

Vairums lielāko viesnīcu, veikalu un restorānu pieņem Visa, MasterCard, Eurocard, Diner’s Club un American Express kredītkartes, tomēr ir ieteicams ņemt sev līdzi arī skaidru naudu.

Ceļojumu čekus var apmainīt lielākajā daļā banku, mazāka iespēja pastāv, ka tie tiks pieņemti veikalos. Eiročeki ir visplašāk pieņemtie ceļojuma čeki, bet tiek pieņemti arī American Express un Thomas Cook ceļojumu čeki.

Tallinā ir daudz banku un tās ir viegli atrodamas. Darba dienās lielākā daļa šo iestāžu ir atvērtas no 9:00 līdz 18:00, bet dažas no bankām ir atvērtas arī sestdienu rītos. Visas bankas piedāvā valūtas maiņas pakalpojumus. Maiņas biroji ir atrodami arī lielākajās viesnīcās, lidostā, ostā, dzelzceļa stacijā un galvenajos iepirkšanās centros.

Sakari

Lai zvanītu no ārzemēm uz Tallinu, ievadiet telefonā savu starptautisko piekļuves kodu un 372 Igaunijai, un tad telefona numuru.
Zvanot uz ārzemēm, telefonā ievadiet 00 un valsts kodu.

GSM mobilo telefonu sistēma ir pieejama; lūdzu, pārbaudiet saderību ar savu operatoru.

Internets

Publiskie interneta pieejas punkti ir izveidoti visā Igaunijā. Tie atrodas vietējās bibliotēkās un pasta nodaļās. Ir vairāk nekā 100 bezmaksas bezvadu interneta zonu visā valstī, daudzas no tām ir diezgan negaidītās vietās - pludmalēs, vecpilsētas laukumos, stadionos un koncertzālēs.

Pasta nodaļas

Tallinas pasta nodaļa atrodas pilsētas centrā, Narvas ceļš 1 (Narva maantee), un ir atvērta no pirmdienas līdz piektdienai 08:00-20:00, sestdienās 9:00-17:00. Tel.nr. +372 617 7033, info@post.ee, www.post.ee.

Toompea pasta nodaļa atrodas vecpilsētā, Pilsētas laukumā  4 (Lossi plats), un ir atvērta no pirmdienas līdz piektdienai 9:00-17:00.

Medicīnas pakalpojumi

Lai ieceļotu Igaunijā, nav nepieciešamas nekādas vakcinācijas vai veselības sertifikāti. Veselības apdrošināšanas polise nav obligāta.

Aptiekas parasti ir atvērtas no 10:00-19:00, bet divas no tām ir atvērtas visu diennakti: Tõnismäe Apteek (Tõnismägi 5), tel.nr.: +372 644 2282 un Euroapteek (Pae 76), tel.nr.: +372 603 1423.
Aptiekas, kas atrodas iepirkšanās centros, parasti ir atvērtas no 9:00-21:00.

Parastie medikamenti ir pieejami visās aptiekās.

Ceļotājiem un viesiem, kuriem nepieciešama dialīze – lasiet vairāk par dialīzes centriem.

Ja noticis nelaimes gadījums vai pēkšņa saslimšana, zvaniet ātrajai palīdzībai bez maksas no jebkura telefona: 112.

Policija

Bezmaksas zvans no jebkura telefona: 110.

Elektroapgāde

Elektrība - 220 voltu AC pieslēgums, 50Hz, eiropas parauga 2 spraudņu elektrodakša.

Igaunijas galvaspilsēta Tallina ir viena no visburvīgākajām viduslaiku galvaspilsētām Eiropā. Atbraucot pie jūras, Tallinas vecpilsēta paceļas no tās kā pasaku pilsēta. Ielu tīkls un redzamie ēku pamati, kas veidoti 13.-15.gs., tāpat kā svarīgas nozīmes un reliģiskas ēkas palīdzēs Jums atgriezties atpakaļ laikā. Bruģakmens ielas, šaurās ejas, iespaidīgās baznīcas, vecās noliktavas un pilsētas sienas izstaro īpašu auru, kādu Jūs nevarat piedzīvot nekur citur.

No Hanzas savienības zelta laikmeta ir saglabājušies iespaidīgie Hanzas tirgotāju nami un bijušie sāls un miltu veikali. Paceliet acis augšup, jo gandrīz katrā ielā Jūs varēsiet atrast vairākas Hanzas tirgotāju mājas, kam ir bēniņu slēģi ar pacelšanas āķiem, ko lietoja miltu maisu pārvietošanai.

Tallinas viduslaiku vecpilsēta ir unikāla pasaulē, jo tā ir saglabājusies līdz mūsdienām un ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā kopš 1997.gada. Papildus īpašajai atmosfērai vecpilsētā ir daudz galeriju, modes preču veikalu, muzeju, restorānu un kafejnīcu.

Tuvu vecpilsētai ir Tallinas biznesa sirds ar augstām ēkām un glīti atjaunotu Rotermana kvartālu. Nekur citur Jūs vienlaikus nevarēsiet apskatīt arhitektūras darbus, kas aptver astoņus gadsimtus. Rotermana kvartāls ir ieguvis pasaules uzmanību kā modernās arhitektūras dārgakmens. Šeit Jūs varat sastapt interesantu simbiozi starp vecām rūpnīcām un moderno arhitektūru. Atjaunotajā kvartālā atrodas dažādi veikali, restorāni un biroji.

Liela atšķirība, salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām, ir Tallinas mazie izmēri - mākslas centri, teātri, veikali, restorāni un viesnīcas ir tuvu viens otram, un parasti no viena punkta līdz citam Jūs varat nokļūt, ejot vienkārši ar kājām. Tie, kuriem ir paredzēts kāds garāks brauciens, var uzticēties sabiedriskajam transportam vai taksometriem.

Tallinas vēsture

Senie igauņi Tallinu dēvēja par Lindanisi, šis nosaukums cēlies no vārda - Linda, kas bija nacionālā episkā varoņa Kaleva sieva. Krievi šo vietu dēvēja par Kolivanu, vācieši par Rēveli. Tallinas nosaukums cēlies no igauņu valodas Taani liin (dāņu pilsēta), jo dāņi pirmie iekaroja Igaunijas fortu 13.gadsimtā. Tallinu pirmo reizi ceļošanas kartēs minējis arābu ģeogrāfs Al-Idrisi 1154.gadā.

Tallina Dānijas karaļa un Vācu ordeņa pakļautībā (1219.-1561.g.)

Pirmie uzticamie pieraksti par Tallinu atrodami Indriķa Livonijas hronikā. 1219.gada jūnijā Dānijas karaļa Valdemāra II vadītā flote piestāja Landanises fortā. Dāņu braucienu var attiecināt uz teitoņu bruņinieku un Skandināvijas valstu centieniem ieņemt Livoniju un Igauniju, kamēr Dānijas karalis iekaro Igaunijas ziemeļus un vācu teitoņu briņinieki ieņem Sāremā, Igaunijas dienvidus un valsts centrālās teritorijas.

1219.gada jūnijā Dānijas un Igaunijas karaspēks sīvi cīnījās nākotnes Tallinas teritorijās, ko beigās dāņi iekaroja. Pēc leģendas, cīņas pavērsās dāņu labā pēc tam, kad sarkans karogs ar baltu krustu, šī brīža Dānijas karogs, nokrita no debesīm uz karalauka.

1227.-1238.g periodā Tallinu un Igaunijas ziemeļu daļu pārvaldīja Zobenbrāļu ordenis, kas uz laiku bija atņēmuši varu dāņiem. 1248.gadā Dānijas karalis Eriks IV Plovpennings piešķīra Tallina Lībekas likumu, pēc kuru Tallina tika pievienota viduslaiku Vācijas tirdzniecības pilsētu kopīgajai juridiskajai telpai. 1346.gadā līdz ar vietējiem politiskajiem sarežģījumiem un naudas trūkumu Dānijas karalis pārdeva Tallinu un Igaunijas ziemeļu daļu Teitoņu ordenim, kurš nākamajā gadā deleģēja varu pār šīm zemēm Livonijas ordenim, savai Livonijas nodaļai.

13.gadsimtā pilsēta bija sadalīta divās daļās – cietoksnis ar ietekmīgākajiem muižkungiem (Toompea kalns) un zemāk esošā tirgotāju un amatnieku pilsēta, kas atradās cietokšņa pakājē. Katrai no šīm pilsētas daļām bija savas intereses un likumi. 14.gadsimtā abas šīs Tallinas daļas tika nodalītas ar kaļķakmens sienu.

1284.gadā Tallina pievienojās Hanzas savienībai, kurā vēlāk spēlēja svarīgu lomu tirdzniecības ceļā no Rietumeiropas uz Krieviju. Tallinas kā viduslaiku Hanzas savienības pilsēta savu zelta periodu piedzīvoja 15.gadsimtā. Sāls, audumi, ieroči, vīns un siļķes tika transportēti no rietumiem uz Krieviju, savukārt, kažokādas, ādas, medu, zivis, kaņepes un darvu veda pretējā virzienā.

Nozīmīgs pagrieziena punkts turpmākā kultūras attīstībā Igaunijā bija reformācija no 1524.-1525.g., kuras laikā lielākā daļa iedzīvotāju pieņēma luterāņu ticību.

Tallina Zviedrijas sastāvā (1561.-1710.g.)

1558.gadā Krievija sāka karu pret Livoniju (vēsturiskais Igaunijas dienvidu un Latvijas ziemeļu daļas nosaukums). Livonijas karš ilga 25 gadus, kurā Krievija, Zviedrija, Polija un Dānija cīnījās par ietekmi pār Baltijas jūras ziemeļu daļas teritorijām. Igaunijas teritorija šajā karā kļuva par svarīgu karalauku visām pusēm. Bailēs no Krievijas karaspēka Tallinas, Harju un Viru pilsētas padevās Zviedrijai 1561.gadā, kam sekoja pusotrs gadsimts tās pakļautībā. 1570.-1571.g. Ivana Bargā, Krievijas cara, karaspēks uz 37 nedēļām bija ielencis Tallinu, tomēr vecpilsētu iekarot neizdevās. Miera līgumā, kas tika noslēgts starp Zviedriju un Krieviju, Igauniju sadalīja starp Zviedriju, Dāniju un Poliju.

Zviedrijas karaļnams akceptēja Tallinas vēsturiskās privilēģijas un tā saglabāja vietējo pārvaldību, pakļaujoties Lībekas statūtiem. Salīdzinājumā ar viduslaikiem Igaunijas nozīme samazinājās. Hanzas savienības sabrukums samazināja pilsētas pārticību un neatkarību, tādēļ Zviedrijas vara centās ierobežot pilsētas padomes neatkarību.

Zviedrijas pārvaldi raksturoja izglītības izaugsme, kas arīdzan ietekmēja Tallinu. Gustava Adolfa ģimnāzija, kas darbojas arī mūsdienās, tika dibināta 1631.gadā Cisterciešu ordeņa klostera ēkās. Šajās ēkās 1633.gadā tika ierīkota papīra apdrukas fabrika, kurai bija nozīmīga loma vietējo intelektuāļu darbu un grāmatu igauņu valodā izdošanā.

1603.gadā pilsētu piemeklēja masveida mēris, 1684.gadā ugunsgrēks iznīcināja visas ēkas Toompea kalnā un 1695.-1697.g. visā Igaunijā valdīja bads. Par spīti visām nelaimēm cilvēki mēdza saukt šo laiku par “vecajiem, labajiem Zviedru laikiem”.

Tallina Krievijas impērijas sastāvā (1710.-1918.g.)

Ziemeļu karš, kas norisinājās no 1700.-1721.gadam, izpostīja Baltijas jūras reģiona valstis. Krievija ieguva izeju uz Baltijas jūru, kas bija viens no iemesliem šim karam. 1710.gada 29.septembrī Tallina bez cīņas padevās Krievijas karaspēkam. Pilsēta slīka nabadzībā, lielākā daļa karaspēka garnizona un iedzīvotāju, kas bija palikuši pilsētā, nomira no mēra. 1708.gadā Tallinā bija 10 000 iedzīvotāju, 1710.gadā pēc šiem notikumiem bija palikuši tikai 2 000. Vara pilsētā piederēja Baltijas vācu bruņiniekiem, kas bija lojāli caram.

Kad Tallina tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, Pēteris I pavēlēja sākt kara ostas būvi. 1714.-1722.g. pirmā lielākā industrija bija admirāļa darbnīcas, ko izveidoja vecajā ostā.

Baltijas dzelzsceļš, kas tika atklāts 1870.gadā, savienoja Tallinu ar Pēterburgu un citām caristes daļām, būtībā uzlabojot starpvalstu tirdzniecību. Attīstījās celulozes ražošana, papīra apstrādes un inžinierindustrija.  Lutera saplākšņa un mēbeļu rūpnīca, ko dibināja 1887.gadā, tika augsti cienīta Rietumeiropā, īpaši Anglijā. 1888.gadā Tallinā sāka darboties tramvaja līnija.

Līdz ar industriju attīstību 19.gadsimta otrajā pusē, sāka palielināties pilsētas iedzīvotāju skaits. 1881.gadā tie bija 44 000, bet 1917.gadā jau gandrīz 160 000 iedzīvotāju.

Dzimtbūšana Igaunijā tika atcelta 19.gadsimtā, kam sekoja izglītības un nacionālās pašapziņas attīstība. Tika izveidotas dziedāšanas un teātra mākslas kopienas, tika atvērtas skolas un publicētas avīzes. Tika publicēts nacionālais eposs „Kalevipoegs”. Jau 1886.gadā 98% igauņu prata lasīt. Cilvēki sāka definēt savu kultūru un nacionālo identitāti un sapņot par Igaunijas neatkarību. 1906.gadā par pirmo pilsētas mēru tika iecelts Voldemar Lender.

Tallina kā Igaunijas Republikas galvaspilsēta (1918.-1940.g.)

Igaunijas neatkarība tika deklarēta 1918.gada 24.februārī.

Igaunijai un igauņiem viens no svarīgākajiem dokumentiem bija miera līgums starp Igauniju un Krieviju, kas tika parakstīts 1920.gada 2.februārī un iezīmēja Neatkarības kara beigas.

Tallina bija neatkarīgās Igaunijas galvaspilsēta tikai 20 gadus. Sākumā cilvēkiem bija jānodarbojas ar kara sekām un jāveido ekonomika. Attīstījās rūpniecība un osta, un būtiski mainījās pilsētas tēls. Tallina kļuva par modernu Eiropas galvaspilsētu. Tas bija pilsētas jaunais zelta laimets.

Padomju (1940.-1941.g.) un vācu (1941.-1944.g.) okupācija

1939.gadā tika parakstīts Hitlera – Staļina pakts, ar kuru tika panākta vienošanās par spēku sadalījumu Baltijas valstīs. 1939.gadā Baltijas vācieši sāka pārcelties uz Vāciju. Krievija okupēja Baltijas valstis 1940.gada jūnijā. Pēc tam sākās nežēlīga igauņu deportācija uz Sibīriju.

Otrā pasaules kara laikā, 1941.gada augustā, vācu karaspēks okupēja Tallinu. 1944.gada 9.marta naktī Padomju armija bombardēja Tallinu, paņemot ap 550 civiliedzīvotāju dzīvību un atstājot vairāk nekā 20 000 cilvēku bez pajumtes, sabojājot un iznīcinot vairāk nekā 5 000 ēku. Lai arī liela daļa Tallinas vērtīgās vecpilsētas tika pasargāta, tomēr Sv.Nikolas baznīca (Niguliste kirik) un “Estonia” teātris nopietni cieta.

Padomju okupācija (1944.-1991.g.)

1944.gada septembrī Padomju karaspēks ienāca Tallinā. Iedzīvotāju deportācijas uz Krieviju tika veiktas vairākkārt, ar lielāko no tām 1949.gadā martā. Kopumā Otrā pasaules kara laikā Igaunija zaudēja vairāk nekā 20% tās iedzīvotāju.

Kaut lielākā daļa brutālo Padomju represiju beidzās pēc Josifa Staļina nāves 1953.gadā, sabiedrība palika zem pastāvīga, spēcīga ideoloģiskā spiediena.

1980.gadā Maskavas Vasaras Olimpisko spēļu burāšanas regate norisinājās Tallinā. Tika uzceltas vairākas jaunas un atjaunotas daudzas esošās Tallinas vecpilsētas ēkas.

Padomju varas periodā izmainījās Igaunijas iedzīvotāju etniskais sastāvs. Igauņu īpatsvars iedzīvotāju populācijā samazinājās līdz 61,5%, jo īpaši ārvalstu darbaspēka pieplūduma dēļ 1960.-1990.gadā.

Tallina atkal kā Igaunijas Republikas galvaspilsēta (kopš 1993.g.)

Igaunijas Republika savu neatkarību atguva 1991.gada 20.augustā. Šis laika posms ir zināms kā Dziesmotā revolūcija. Igauņi spēja atgūt savu neatkarību bez asinsizliešanas.

Šobrīd Tallinā dzīvo vairāk nekā 400 000 cilvēku. Tallina ir lielākā Igaunijas Republikas pilsēta un svarīgs ostu un satiksmes mezgla punkts reģionā. Tallinā atrodas daudz teātru, muzeju un koncertzāļu.

Par igauņu raksturu

Kā par jebkuru citu tautu, arī par igauņiem ir daudz mītu. Pazīstamākais no tiem ir tāds, ka igauņu sievietes ir skaistas, slaidas un garkājainas blondīnes. Igaunijā ir teiciens – „Katrs cilvēks skaistumu redz citādāk”, un ikviens var brīvi izlemt, vai šis mīts ir patiess vai ne. Tomēr tā ir absolūta taisnība, ka slavenās igauņu supermodeles Carmen Kass, Karmen Pedaru un Tiiu Kuik ir iekarojušas pasauli.

"Izbaudi klusumu" ir tas, kas raksturo Igauniju un igauņus. Igaunijā Jūs varat sastapt daudz neskartas dabas, smilšu pludmales, mežus un pļavas kilometru garumā. Igaunijā uz vienu iedzīvotāju ir 2 hektāri meža.

Igauņi pēc rakstura ir atturīgi un rezervēti, kas ir kopīgi Ziemeļvalstu cilvēkiem. Kompānijā viņi var stundām ilgi sēdēt klusi un klausīties, kā citi runā. Pārtraukt citus un runāt vienlaicīgi ar citiem tiek uzskatīts par nepieklājīgu toni. Igauņi ir ļoti godīgi. Ja jūs pavaicāsiet igaunim: "Kā Jums iet?” Visdrīzāk saņemsiet atbildi: "Ne tik labi."

Igaunijā bieži lieto šādus teicienus: "Runāšana - sudrabs, klusēšana - zelts", "Padomā, pirms ko saki", "Deviņas reizes nomēri, vienreiz nogriez". Igauņiem patīk atklātība un daudz vietas ap sevi. Liela kņada pūlī un skaļa uzvešanās nav domāta igauņiem. Laukos cilvēki dzīvo attāli viens no otra, un tas ir labi, ja pie horizonta varat saredzēt dūmus no kaimiņa mājas skursteņa.

Igauņi sasveicinās, sakot "Tere!", un sarokojas oficiālākās tikšanās reizēs. Formālo sasveicināšanās veidu izmanto, tiekoties ar svešiniekiem, bet tas tiks aizstāts ar neformālo sasveicināšanos pēc tam, kad būsiet jau vairāk iepazinušies. Igauņi parasti ir punktuāli. Ja igaunis kaut ko apsola, tad viņš noteikti tā arī izdarīs.

Kaut arī 1/3 Igaunijas iedzīvotāju dzīvo Tallinā, igauņi ir saglabājuši ciešu saikni ar laukiem. Daudziem ir vasarnīcas vai lauku mājas, vai viņu vecvecāki vai radinieki dzīvo laukos. Vasarās daudzi igauņi joprojām „sasmērē savas rokas” un nodarbojas ar dārzkopību savos mazajos dārziņos. Daudziem ir saunas. Pirts kultūra igauņiem ir tikpat izplatīta, tā somiem.

Igauņi ir ļoti ieinteresēti zināšanu ieguvē. Lasītprasmes līmenis Igaunijā ir 99.8%. 29.4% cilvēku ir augstākā izglītība, un sieviešu īpatsvars ar augstāko izglītību ir lielāks nekā vīriešu. Igauņu sievietes ir ļoti neatkarīgas: pēdējo 50 gadu laikā lielākā daļa sieviešu ir nodarbinātas.

Mūsdienās igauņu ģimenes ir mazas, parasti ar 1-3 bērniem. Ja ir tāda iespējama, vairākas paaudzes kopā cenšas nedzīvot.

Tallina – Igaunijas galvaspilsēta
Teksts: Margit Mikk-Sokk, Ragnar Sokk